Sveika virtuālā vide, mani jau tu pazīsti. Atlicis vien ar sevi iepazīstināt šī bloga lasītājus. Mani sauc Agnese, esmu trīs bērnu mamma, ar milzu mīlestību pret piezīmju lapiņām. Tā nu ir sanācis, ka tās atrodamas mājās it visur, tāpēc nolēmu izveidot šo blogu. Pirmkārt saudzējot vidi, pārtstāt tērēt papīru un visas domas digitalizēt, otrkārt optimizēt informācijas meklēšanu savu lapu, grāmatu un žurnālu kaudzēs un treškārt iepazīt sevi atkal no jauna. Šobrīd dzīvē pienācis tāds posms, kad emocijas sākušas diktēt savus noteikumus un dienas kārtību, kas savukārt nedaudz pabojājis manu lielisko komunikāciju ar zemapziņu. Nedaudz nomaldījies dzīves mērķis un acīs pazudusi man tik tipiskā spožā dzirksts. Apzinos, ka tur lejā uz rakstāmgalda, lielajā papīru kaudzē slēpjas visas manas atmiņas, idejas, nākotnes vīzijas un iespējas, daudz gudrību un izcilu domu graudu, kas skanējuši banāli līdz tie tikuši idzīvoti līdz kaulam. Šķiet, ka vēlreiz to visu pārkārtojot, man būs iespēja no jauna uzlūkot sevi, kāda veida informāciju esmu meklējusi, kas piesaistījis manu uzmanību, kas man visvairāk paticis, kādi avīžu izgriezumi un tematikas ir vairākumā. Pavisam noteikti ir pēdējais laiks tam visam ķerties klāt. Pieļauju, ka šī bloga ieraksti līdz zināmam brīdim būs samērā haotiski, taču līdz ar laiku sāks tematiski sastrukturizēties. Šis blogs viennozīmīgi nebūs tikai monologs no operas "Tarakāni manā galvā". Būšu no tiesas priecīga, ja veiksiet ierakstus, padalīsieties ar savām domām, atstāsiet kādus ieteikumus un savus komentārus. Nu ko, lecam iekšā!
Ar mīlestību,
Agnese